skart
skart skaru, skar, skar, pag. skāru darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
PiemēriSkart ar pirkstiem pieri.
- Skart ar pirkstiem pieri.
2.Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
PiemēriAutomobilis skāris tilta margas.
- Automobilis skāris tilta margas.
- Tramvajs skāris gājējus.
2.1.Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
PiemēriTuberkulozes skartas plaušas.
- Tuberkulozes skartas plaušas.
- Salna skārusi dālijas.
2.2.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriBrokastis nebija skartas.
- Brokastis nebija skartas.
3.Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
PiemēriRakstā skartas vairākas problēmas.
- Rakstā skartas vairākas problēmas.