Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam skart.

Atrasts vārdos (6):

Atrasts etimoloģijās (4):

No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)

Atrasts normatīvajos komentāros (2):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (156):

aiztikt Aizskart (ar rokām).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
aizķert Kustībā skart (ko).
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
glausties Maigi skarties klāt.
glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
iet garām Neskart.
iet secen Neskart.
nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
piedurties Pieskarties (parasti viegli).
(pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
nonākt Sarunājoties pievērsties (kam), skart (kādu tēmu).
sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
iesist Sitot skart, dot triecienu.
ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
iesniegties skart (citu jomu, nozari u. tml.).
skūpstīt skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
taustīt skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
glaust skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
trāpīt skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
saskarties skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
saskarties skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
ķert skart, izraisot (negatīvas) sekas.
durties skarties (kur klāt).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart.
paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
iegrūst dunku strauji skart ar elkoni vai dūri.
ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
krist Strauji, sāpīgi skart.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
ķert Trāpīt, skart.
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
aizskart Viegli pieskarties.
pieglausties Viegli pieskarties.
glāstīt Viegli, liegi skart (par parādībām dabā).
pieskāriens Vienreizēja, paveikta darbība --> pieskarties (1); pieskaršanās.
laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.

Atrasts piemēros (60):

aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
aizskart Aizskart ar plecu garāmgājēju.
eksministrs Aizskart eksministra godu un cieņu.
patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
aizskart Aizskart kāda tiesības.
aizskart Aizskart saimnieka goda jūtas.
aizskart Aizskart sarunā arī kara laiku.
aizskart Aizskart valsts intereses.
celt Aizskartā persona nevar celt iebildumus pret valsts notāra administratīvo aktu.
apgūt Apgūt neskartās zemes.
pieskarties Ar lūpām viegli pieskarties meitenes vaigam.
ieēnot Ar zīmuli var maigi pieskarties papīram, to ieēnot vai noklāt ar gaišāku vai tumšāku toni.
aizskart Bērni nedrīkst aizskart tēva lietas.
skart Brokastis nebija skartas.
neskarts Cilvēku neskartas alas.
neskarts Civilizācijas neskarta kalnu ainava.
saskarties Darbā man nākas saskarties ar bīstamām ķimikālijām.
aizskart Ēdiens uz galda nav aizskarts.
garāmiet Garāmejot pieskarties šai tēmai.
glāstīgs Glāstīgi pieskarties koka stumbram.
sārtene Grīņu rezervātā cilvēku neskartā vidē aug aizsargājamā sārtene.
sūdzībnieks Ja aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
aizskart Justies aizskartam.
kartografēt Kartografēt erozijas skartās zonas.
patina Laika patinas skartas fotogrāfijas.
liekties Liecoties skart ar rokām grīdu.
psalmi Māte .. iedeva dēlam līdzi no Bībeles izrakstītu 119. psalmu, cerot, ka kara viesuļos viņš paliks neskarts.
zemapzinīgs Mirstīgie zemapzinīgi vēlas pieskarties mūžībai.
migt Nāk sniegs kā mātes balss.. Tik tikko upe irdz, Mieg, dzestra spārna skarta..
nedoties Nedoties ceļojumos uz slimības skartajiem reģioniem.
nematodes Nematodes skartie augi.
neskarts Neskarta daba.
pirmatnējs Neskartas, pirmatnējas pludmales.
neskarts Neskarts dāvanu sainis.
nostūris Neskarts meža nostūris.
neskarts Neskarts siera ritulis.
sapēdot Neskarts sniegs, neviens nav paspējis sapēdot.
netiešs Netieši skart kādu jautājumu.
svētums Nevajag aizskart otra cilvēka, tautas svētumus.
atšķirt No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
pieskarties Pieskarties jautājumam, problēmai.
nodedzināt Pleci saulē tā nodedzināti, ka nevar pieskarties.
aizskart Rakstā aizskarts maz izpētīts jautājums.
skart Rakstā skartas vairākas problēmas.
saskarties Reizēm nākas saskarties ar nelaipniem cilvēkiem.
uzplaiksnīt Salnas skartajos dārzos šur tur uzplaiksnī mārtiņrozes.
krāsains Salnu skartie koki stāv lepni un liesmojoši savā pēdējā krāsainajā skaistumā.
saskarties Saskarties ar aizspriedumiem.
neizpratne Saskarties ar apkārtējo cilvēku neizpratni.
dilemma Saskarties ar dilemmu.
realitāte Saskarties ar dzīves realitāti.
saskarties Saskarties ar grūtībām, problēmām.
pretreakcija Saskarties ar negaidītu pretreakciju.
mašinērija Saskarties ar padomju propagandas mašinēriju.
padibenes Saskarties ar pilsētas padibeņu dzīvi.
skart skart ar pirkstiem pieri.
skart Tuberkulozes skartas plaušas.
neskarts Uz galda stāvēja neskarta alus pudele.
vēriens Vēl nebijušais skarto problēmu vēriens grāmatā.
plosīties Zemestrīces skartajā pilsētā plosās marodieri.

skart citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV