Paplašinātā meklēšana
Meklējam skart.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (156):
- aiztikt Aizskart (ar rokām).
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
- piedurt pirkstu aizskart kādu.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
- sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
- sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- aizķert Kustībā skart (ko).
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
- berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- glausties Maigi skarties klāt.
- glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- iet garām Neskart.
- iet secen Neskart.
- nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
- pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- piedurties Pieskarties (parasti viegli).
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
- aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- nonākt Sarunājoties pievērsties (kam), skart (kādu tēmu).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- iesniegties skart (citu jomu, nozari u. tml.).
- skūpstīt skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- taustīt skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- glaust skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- trāpīt skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- saskarties skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
- saskarties skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
- ķert skart, izraisot (negatīvas) sekas.
- durties skarties (kur klāt).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- iegrūst dunku strauji skart ar elkoni vai dūri.
- ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
- sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- krist Strauji, sāpīgi skart.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
- stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
- iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
- vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- ķert Trāpīt, skart.
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
- ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
- glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
- aizskart Viegli pieskarties.
- pieglausties Viegli pieskarties.
- glāstīt Viegli, liegi skart (par parādībām dabā).
- pieskāriens Vienreizēja, paveikta darbība --> pieskarties (1); pieskaršanās.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
Atrasts piemēros (60):
- aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
- aizskart Aizskart ar plecu garāmgājēju.
- eksministrs Aizskart eksministra godu un cieņu.
- patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
- aizskart Aizskart kāda tiesības.
- aizskart Aizskart saimnieka goda jūtas.
- aizskart Aizskart sarunā arī kara laiku.
- aizskart Aizskart valsts intereses.
- celt Aizskartā persona nevar celt iebildumus pret valsts notāra administratīvo aktu.
- apgūt Apgūt neskartās zemes.
- pieskarties Ar lūpām viegli pieskarties meitenes vaigam.
- ieēnot Ar zīmuli var maigi pieskarties papīram, to ieēnot vai noklāt ar gaišāku vai tumšāku toni.
- aizskart Bērni nedrīkst aizskart tēva lietas.
- skart Brokastis nebija skartas.
- neskarts Cilvēku neskartas alas.
- neskarts Civilizācijas neskarta kalnu ainava.
- saskarties Darbā man nākas saskarties ar bīstamām ķimikālijām.
- aizskart Ēdiens uz galda nav aizskarts.
- garāmiet Garāmejot pieskarties šai tēmai.
- glāstīgs Glāstīgi pieskarties koka stumbram.
- sārtene Grīņu rezervātā cilvēku neskartā vidē aug aizsargājamā sārtene.
- sūdzībnieks Ja aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
- aizskart Justies aizskartam.
- kartografēt Kartografēt erozijas skartās zonas.
- patina Laika patinas skartas fotogrāfijas.
- liekties Liecoties skart ar rokām grīdu.
- psalmi Māte .. iedeva dēlam līdzi no Bībeles izrakstītu 119. psalmu, cerot, ka kara viesuļos viņš paliks neskarts.
- zemapzinīgs Mirstīgie zemapzinīgi vēlas pieskarties mūžībai.
- migt Nāk sniegs kā mātes balss.. Tik tikko upe irdz, Mieg, dzestra spārna skarta..
- nedoties Nedoties ceļojumos uz slimības skartajiem reģioniem.
- nematodes Nematodes skartie augi.
- neskarts Neskarta daba.
- pirmatnējs Neskartas, pirmatnējas pludmales.
- neskarts Neskarts dāvanu sainis.
- nostūris Neskarts meža nostūris.
- neskarts Neskarts siera ritulis.
- sapēdot Neskarts sniegs, neviens nav paspējis sapēdot.
- netiešs Netieši skart kādu jautājumu.
- svētums Nevajag aizskart otra cilvēka, tautas svētumus.
- atšķirt No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
- pieskarties Pieskarties jautājumam, problēmai.
- nodedzināt Pleci saulē tā nodedzināti, ka nevar pieskarties.
- aizskart Rakstā aizskarts maz izpētīts jautājums.
- skart Rakstā skartas vairākas problēmas.
- saskarties Reizēm nākas saskarties ar nelaipniem cilvēkiem.
- uzplaiksnīt Salnas skartajos dārzos šur tur uzplaiksnī mārtiņrozes.
- krāsains Salnu skartie koki stāv lepni un liesmojoši savā pēdējā krāsainajā skaistumā.
- saskarties Saskarties ar aizspriedumiem.
- neizpratne Saskarties ar apkārtējo cilvēku neizpratni.
- dilemma Saskarties ar dilemmu.
- realitāte Saskarties ar dzīves realitāti.
- saskarties Saskarties ar grūtībām, problēmām.
- pretreakcija Saskarties ar negaidītu pretreakciju.
- mašinērija Saskarties ar padomju propagandas mašinēriju.
- padibenes Saskarties ar pilsētas padibeņu dzīvi.
- skart skart ar pirkstiem pieri.
- skart Tuberkulozes skartas plaušas.
- neskarts Uz galda stāvēja neskarta alus pudele.
- vēriens Vēl nebijušais skarto problēmu vēriens grāmatā.
- plosīties Zemestrīces skartajā pilsētā plosās marodieri.
skart citās vārdnīcās:
LLVV