strīķēt
strīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
strīķējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
PiemēriIzkapti strīķē šaurā leņķī, viegli velkot pa asmeni no vienas un otras puses.
- Izkapti strīķē šaurā leņķī, viegli velkot pa asmeni no vienas un otras puses.
2.sarunvaloda Kustībā vairākkārt skart (ko).
PiemēriStrīķēt kājas pret zemi.
- Strīķēt kājas pret zemi.
2.1.Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
PiemēriMarinādei uz litru ūdens pievieno strīķētu ēdamkaroti cukura.
- Marinādei uz litru ūdens pievieno strīķētu ēdamkaroti cukura.
- Mīklai pieber 2 strīķētas glāzes miltu.