strīds
strīds lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
PiemēriĢimenes strīds.
- Ģimenes strīds.
- Sadzīvisks strīds.
- Izceļas strīds.
- Izšķirt strīdu.
- Ja starp mums gadās kāds strīds, ātri salabstam.
- Strīdos bieži pasākām to, ko vēlāk nākas nožēlot.
1.1.Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
PiemēriZinātnisks strīds.
- Zinātnisks strīds.
- Bieži notiek strīdi par vakcīnu iedarbību.
- Mākslinieces dailŗade raisa sajūsmu, noliegumu, strīdus, nevienu neatstājot vienaldzīgu.
2.joma: jurisprudence Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
PiemēriMantisks strīds.
- Mantisks strīds.
- Civiltiesisks strīds.
- Strīda priekšmets.
- Tiesā tika izskatīts strīds par parādu piedziņu.
- Līguma izpildes gaitā radies strīds par darba izpildījuma kvalitāti.
Stabili vārdu savienojumiStrīda ābols. Strīda bumba.
- Strīda ābols idioma — tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
- Strīda bumba — bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.