ievainot
ievainot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
PiemēriIevainot roku.
1.1.Radīt šādu bojājumu (augiem).
PiemēriAr trosi ievainot koka mizu.
1.2.Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
PiemēriMīna smagi ievaino karavīru.
1.3.pārnestā nozīmē Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
PiemēriVārdi ievainoja un dziļi sāpēja.