ievākt
ievākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
ievākums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
PiemēriIevākt bagātīgu kviešu ražu.
1.1.Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas).
PiemēriIevākt ārstniecības augus.
1.2.Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
PiemēriBites ievāc ziedputekšņus.
2.Iekasēt (naudu).
PiemēriIevākt biedru maksas.
2.1.Pieprasīt un saņemt.
PiemēriIevākt nodevas.
3.Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
PiemēriIevākt ziņas par aizdomīgiem cilvēkiem.
4.Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
PiemēriPirms lietus ievākt sienu šķūnī.