Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ievākt
ievākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu darbības vārds; transitīvs
ievākums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
PiemēriIevākt bagātīgu kviešu ražu.
  • Ievākt bagātīgu kviešu ražu.
  • Ievākt trīsdesmit centnerus graudu no hektāra.
  • Ievākt cukurbietes.
  • Ievākt pietiekamu daudzumu siena.
1.1.Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas).
PiemēriIevākt ārstniecības augus.
  • Ievākt ārstniecības augus.
  • Ievākt augus herbārijam.
  • Ievākt mellenes, brūklenes.
1.2.Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
PiemēriBites ievāc ziedputekšņus.
  • Bites ievāc ziedputekšņus.
  • Vāveres ievāc riekstus ziemai.
2.Iekasēt (naudu).
PiemēriIevākt biedru maksas.
  • Ievākt biedru maksas.
  • Ievākt no katra pa latam.
2.1.Pieprasīt un saņemt.
PiemēriIevākt nodevas.
  • Ievākt nodevas.
3.Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
PiemēriIevākt ziņas par aizdomīgiem cilvēkiem.
  • Ievākt ziņas par aizdomīgiem cilvēkiem.
  • Ievākt informāciju par ceļojuma maršrutu.
4.Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
PiemēriPirms lietus ievākt sienu šķūnī.
  • Pirms lietus ievākt sienu šķūnī.