ievainot
ievainot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
PiemēriIevainot roku.
- Ievainot roku.
- Krītot ievainot ceļgalu.
- Ar cirvi ievainot kāju.
- Pārsiet ievainoto vietu.
- Ievainot putnu spārnā.
1.1.Radīt šādu bojājumu (augiem).
PiemēriAr trosi ievainot koka mizu.
- Ar trosi ievainot koka mizu.
1.2.Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
PiemēriMīna smagi ievaino karavīru.
- Mīna smagi ievaino karavīru.
- Ar šāvienu briedi tikai ievainot.
1.3.pārnestā nozīmē Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
PiemēriVārdi ievainoja un dziļi sāpēja.
- Vārdi ievainoja un dziļi sāpēja.
- Viņa bija viegli ievainojama.