ķerstīties
ķerstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
PiemēriSlīcējs ķerstās ar rokām.
- Slīcējs ķerstās ar rokām.
- Ķerstīties gar saviem matiem.
- Iet, ķerstoties gar sienu.
1.1.pārnestā nozīmē Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
PiemēriĶerstīties pēc vārdiem.
- Ķerstīties pēc vārdiem.
2.sarunvaloda Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
PiemēriDzērušais mēģina ķerstīties.
- Dzērušais mēģina ķerstīties.