ķerties
ķerties ķeros [ķeruos], ķeries, ķeras , pag. ķēros [ķēruos] atgriezenisks, darbības vārds
1.Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
PiemēriĶerties ap kaklu.
Stabili vārdu savienojumiĶerties apkārt.
1.1.Skaroties, līpot (kam) klāt, saistīties, palikt (pie tā).
PiemēriPie drēbēm ķeras dadži.
1.2.Satverot (piem., makšķeres) ēsmu, tikt noķertam (par zivīm); veikties makšķerēšanā, zvejā.
PiemēriNo rīta ķērās asari.
2.kopā ar: prievārds "pie" Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
PiemēriĶerties pie stādīšanas.
Stabili vārdu savienojumiĶerties (kam) klāt. Ķerties pie lietas.
2.1.Sākt ēst, dzert (ko).
PiemēriĶerties pie zupas.
3.formā: trešā persona Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
PiemēriKājas ķeras kritušajos zaros.
3.1.Risināties, darboties ar traucējumiem.
PiemēriDarbs ķeras.
3.2.Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
PiemēriUztraukumā vārdi ķērās.
Stabili vārdu savienojumiValoda ķeras.
Stabili vārdu savienojumiĶerties pie (pēdējā) salmiņa. Ķerties pie ieročiem. Ķerties pie rīkles. Ķerties pie sirds.