triekties
triekties triecos, triecies, triecas, pag. triecos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriTriekties ar pieri durvju stenderē.
- Triekties ar pieri durvju stenderē.
- Triekties pret asfaltu un savainot ceļgalu.
- Milzīga dūre triecās sejā.
- Putns triecās logā.
1.1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
PiemēriAutomašīna triecās tieši barjerā.
- Automašīna triecās tieši barjerā.
- Mestais akmens triecas pret sētu.
- Pļaujot izkapts gals triecās nelīdzenajā zemē.
- Lode triecās mērķī.
1.2.Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
PiemēriVējš triecās sejā un krūtīs.
- Vējš triecās sejā un krūtīs.
- Viļņi triecas pret krasta akmeņiem.
- Loga rūtīs triecas spēcīgas lietus lāses.
- Krusas graudi triecās pret augu lapām, tās sakapājot.
2.Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriTriekties tumsā un putenī uz mājām.
- Triekties tumsā un putenī uz mājām.
- Triekties ar velosipēdu pa dubļaino lauku ceļu.
- Agri no rīta viņa triecās uz pilsētu.
2.1.Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutomašīna triecās pāri visām bedrēm.
- Automašīna triecās pāri visām bedrēm.
- Lielā ātrumā pretī triecas motocikls.