Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
triept
triept triepju, triep, triepj, pag. triepu transitīvs, darbības vārds
triepiens vīriešu dzimte, lietvārds
triepums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
PiemēriTriept uz maizes šķēles sviestu, biezpienu.
1.1.Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
PiemēriTriept uz grīdas krāsu.
2.Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
PiemēriTriept uz gleznas audekla krāsas.
2.1.Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
PiemēriTriept uz plakāta uzrakstu.
3.Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
PiemēriTriept rokas ar kvēpiem, dubļiem.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus. Ziest (arī triept, smērēt) medu uz lūpām.