triekt1
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu darbības vārds; transitīvs
1.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
PiemēriTriekt kāju pret durvīm.
1.1.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
PiemēriTriekt cirvi bluķī.
1.2.Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
PiemēriTriekt bumbu basketbola grozā.
2.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt1.
PiemēriTriekt zirgu aulekšiem.
2.1.Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
PiemēriTriekt cilvēkus nost no ceļa.
Stabili vārdu savienojumiTriekt augšā.
3.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt2.
PiemēriTriekt mājiniekus pie darba.
3.1.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
PiemēriTriekt automašīnu pa dubļainiem ceļiem.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Aiz)triekt ratā. Triekt drupās. Triekt dūri galdā. Triekt pīšļos.