triekt2
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu darbības vārds; intransitīvs
Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
PiemēriViesi trieca un smējās.
- Viesi trieca un smējās.
- transitīvs Triekt jokus.