Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
triekt2
triekt triecu, triec, triec, pag. triecu intransitīvs, darbības vārds
Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
PiemēriViesi trieca un smējās.