triekties
triekties triecos, triecies, triecas, pag. triecos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriTriekties ar pieri durvju stenderē.
1.1.Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
PiemēriAutomašīna triecās tieši barjerā.
1.2.Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
PiemēriVējš triecās sejā un krūtīs.
2.Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
PiemēriTriekties tumsā un putenī uz mājām.
2.1.Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutomašīna triecās pāri visām bedrēm.