trenkt
trenkt trencu [trȩ̀ncu], trenc, trenc [trȩ̀nc], pag. trencu transitīvs, darbības vārds
1.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
PiemēriTrenkt zirgu lēkšiem.
1.1.kopā ar: "prom, projām, ārā, laukā" Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
PiemēriTrenkt trokšņotājus laukā no zāles.
2.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
PiemēriTrenkt visus pie darba.
2.1.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriTrenkt motociklu pa ceļu, apdzenot visas automašīnas.
Stabili vārdu savienojumiTrenkt ratā.