trenkāt
trenkāt [trȩŋ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt trenkt1.
PiemēriSuns trenkā kaķi.
- Suns trenkā kaķi.
- Bērni trenkāja putnus.
- pārnestā nozīmē Vējš trenkā rudens lapas.
1.1.Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
PiemēriZēni pagalmā trenkā bumbu.
- Zēni pagalmā trenkā bumbu.
- Jaunieši pa ledu trenkāja hokeja ripu.
2.Vairākkārt trenkt2.
PiemēriPolicisti trenkāja likumpārkāpējus.
- Policisti trenkāja likumpārkāpējus.
- Priekšnieks mani trenkā no vienas vietas uz otru, katru dienu daru kaut ko citu.