Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trenkāt
trenkāt [trȩŋ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt trenkt1.
PiemēriSuns trenkā kaķi.
1.1.Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
PiemēriZēni pagalmā trenkā bumbu.
2.Vairākkārt trenkt2.
PiemēriPolicisti trenkāja likumpārkāpējus.