trenkt
trenkt trencu [trȩ̀ncu], trenc, trenc [trȩ̀nc], pag. trencu darbības vārds; transitīvs
1.Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
PiemēriTrenkt zirgu lēkšiem.
- Trenkt zirgu lēkšiem.
- Trenkt govis kūtī.
- pārnestā nozīmē Vējš trenc mākoņus.
1.1.kopā ar: "prom, projām, ārā, laukā" Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
PiemēriTrenkt trokšņotājus laukā no zāles.
- Trenkt trokšņotājus laukā no zāles.
- Trenkt kaķi ārā no virtuves.
- Trenkt putnus prom no zemeņu lauka.
- Kas tevi trenca prom no mājām?
- pārnestā nozīmē Trenkt projām sāpīgās atmiņas.
2.Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
PiemēriTrenkt visus pie darba.
- Trenkt visus pie darba.
2.1.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
PiemēriTrenkt motociklu pa ceļu, apdzenot visas automašīnas.
- Trenkt motociklu pa ceļu, apdzenot visas automašīnas.
- Motorlaiva tika trenkta milzīgā ātrumā.
Stabili vārdu savienojumiTrenkt ratā.
- Trenkt ratā idioma — sarunvaloda, neliterārs dzīt projām.