trenēt
trenēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
PiemēriTrenēt tenisistu.
- Trenēt tenisistu.
- Trenēt hokeja izlasi, basketbola komandu.
- Šķēpmetējas trenēja pieredzējis treneris.
2.Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
PiemēriTrenēt koncentrēšanās spējas.
- Trenēt koncentrēšanās spējas.
- Trenēt redzi, dzirdi.
- Trenēt atmiņu.
- ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
Cilme:No angļu to train ‘izglītot, mācīt’.