trencis
trencis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
PiemēriRudens trencis.
- Rudens trencis.
- Trencis ar divrindu pogām.
Cilme:No angļu trench coat.