Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trencis
trencis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
PiemēriRudens trencis.
Cilme:No angļu trench coat.