Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
traipīt
traipīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
traipīties atgriezenisks, darbības vārds
Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
PiemēriRūsa traipa drēbes.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus.