Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iesist
iesist -situ, -sit, -sit, pag. -situ darbības vārds
1.transitīvs Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIesist dēlī naglu.
  • Iesist dēlī naglu.
  • Iesist zemē mietiņu.
1.1.Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
PiemēriIesist hokeja ripu pretinieka zonā.
  • Iesist hokeja ripu pretinieka zonā.
Stabili vārdu savienojumiIesist vārtus.
  • Iesist vārtus sarunvaloda ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
1.2.Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
PiemēriBrāzma iesit sejā sniegu.
  • Brāzma iesit sejā sniegu.
  • Viļņi iesit laivā ūdens šļakatas.
1.3.sarunvaloda Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
PiemēriIesist kādu latu ar ogu lasīšanu.
  • Iesist kādu latu ar ogu lasīšanu.
2. Sitot skart, dot triecienu.
PiemēriIesist pļauku.
  • Iesist pļauku.
  • Iesist ar āmuru pa pirkstiem.
  • Zēns iesitis klasesbiedram.
  • Iesist pa seju.
2.1.transitīvs Ar sitienu, triecienu radīt.
PiemēriIesist krūzītes malā robu.
  • Iesist krūzītes malā robu.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties2.
PiemēriAcīs iesit spilgta gaisma.
  • Acīs iesit spilgta gaisma.
  • Nāsīs iesit asa dūmu smaka.
Stabili vārdu savienojumiIesist bietē. Iesist galvā. Iesist kā ar āmuru pa galvu. Iesist kā ar āmuru pa pieri.