iesist
iesist -situ, -sit, -sit, pag. -situ darbības vārds
1.transitīvs Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIesist dēlī naglu.
1.1.Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
PiemēriIesist hokeja ripu pretinieka zonā.
Stabili vārdu savienojumiIesist vārtus.
1.2.Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
PiemēriBrāzma iesit sejā sniegu.
1.3.sarunvaloda Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
PiemēriIesist kādu latu ar ogu lasīšanu.
2. Sitot skart, dot triecienu.
PiemēriIesist pļauku.
2.1.transitīvs Ar sitienu, triecienu radīt.
PiemēriIesist krūzītes malā robu.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties2.
PiemēriAcīs iesit spilgta gaisma.
Stabili vārdu savienojumiIesist bietē. Iesist galvā. Iesist kā ar āmuru pa galvu. Iesist kā ar āmuru pa pieri.