sagrūsties
sagrūsties -grūžos, -grūdies, -grūžas, pag. -grūdos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
PiemēriSagrūsties kopā ar pleciem.
- Sagrūsties kopā ar pleciem.
- Vilcienam apstājoties, vagoni sagrūdās.
1.1.sarunvaloda Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
PiemēriPie teātra garderobes sagrūžos ar kolēģi.
- Pie teātra garderobes sagrūžos ar kolēģi.
- Abi sagrūdāmies durvīs.
2.Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
PiemēriJūras malā ledus gabali sagrūdušies augstos blāķos.
- Jūras malā ledus gabali sagrūdušies augstos blāķos.
2.1.Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
PiemēriPieturā vagonā sagrūžas jauni pasažieri.
- Pieturā vagonā sagrūžas jauni pasažieri.
3.Piegrūst viens otram, cits citam.
PiemēriSievietes skatās un sagrūžas elkoņiem.
- Sievietes skatās un sagrūžas elkoņiem.