sagrūt
sagrūt 3. pers. -grūst, pag. -gruva darbības vārds; intransitīvs
1.Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt1.
PiemēriZemestrīcē sagruvušas ēkas.
- Zemestrīcē sagruvušas ēkas.
- Māja sagruva gāzes eksplozijā.
- Sniega dēļ sagruva celtnes jumts.
- Daļa mūra jau bija sagruvusi.
2.formā: trešā persona Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
PiemēriVecā valsts iekārta sagruva.
- Vecā valsts iekārta sagruva.
- Kara rezultātā sagruva impērijas un dzima jaunas valstis.
2.1.pārnestā nozīmē Sabrukt, izjukt.
PiemēriSagruva mani sapņi un cerības.
- Sagruva mani sapņi un cerības.
- Pēkšņi sagruva visi plāni.
- Ilūzijas sagruva kā kāršu namiņš.