šļakstēt
šļakstēt 3. pers. šļakst, pag. šļakstēja darbības vārds; intransitīvs
šļakstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
šļakstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
PiemēriZem kājām šļakst dubļi.