šļakstēt
šļakstēt 3. pers. šļakst, pag. šļakstēja darbības vārds; intransitīvs
šļakstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
šļakstiens lietvārds; vīriešu dzimte
Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
PiemēriZem kājām šļakst dubļi.
- Zem kājām šļakst dubļi.
- Ūdens šļakst uz visām pusēm.
- Laivas priekšgalā klusi šļakst ūdens.
- Puika mazgājas bļodā tā, ka ūdens šļakst vien.
- Viļņi vienmuļi šļakst pret krastu.