Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šļākt
šļākt šļācu, šļāc, šļāc, pag. šļācu transitīvs, darbības vārds
1.Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
PiemēriUgunsdzēsēji šļāc virsū ūdeni degošajai mājai.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Šļākties.
PiemēriAlus putas šļāc pāri glāzes malām.