šļakstēt
šļakstēt 3. pers. šļakst, pag. šļakstēja intransitīvs, darbības vārds
šļakstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
šļakstiens vīriešu dzimte, lietvārds
Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
PiemēriZem kājām šļakst dubļi.