šļāciens
šļāciens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja paveikta darbība → šļākt1; arī šalts, šļakata.
PiemēriSlaucenē žļurkst piens – šļāciens pēc šļāciena.
- Slaucenē žļurkst piens – šļāciens pēc šļāciena.
- Filmā ar audioskaņu panākts vēja un ūdens šļācienu efekts.