šļaugans
šļaugans -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šļaugana -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šļaugani apstākļa vārds
šļauganība lietvārds; sieviešu dzimte
šļauganums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti gurdens, nespēcīgs; arī slābans, slābs.
PiemēriEsmu noguris un šļaugans.
- Esmu noguris un šļaugans.
- Bērns pēc vemšanas ir galīgi šļaugans.
- Pēc operācijas kaķis ir vēl šļaugans.
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
PiemēriMuskuļi kļuvuši šļaugani.
- Muskuļi kļuvuši šļaugani.
- Roka šļaugani nokarājās gar sāniem.
Stabili vārdu savienojumiŠļaugana dūša.
- Šļaugana dūša — saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.