iebadīt
iebadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
PiemēriIebadīt sānos.
- Iebadīt sānos.
- Niķīgā govs var iebadīt.
2. Iebakstīt, iedurt.
PiemēriIebadīt maiksti zemē.
- Iebadīt maiksti zemē.
- Iebadīt ar pirkstu.