ķert
ķert ķeru [ķeru̧ arī ķȩru], ķer, ķer [ķeŗ arī ķȩr], pag. ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji tvert, ņemt.
PiemēriĶert telefonu, lai zvanītu ugunsdzēsējiem.
- Ķert telefonu, lai zvanītu ugunsdzēsējiem.
- Ķert somu un skriet uz autobusu.
1.1.intransitīvs Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
PiemēriĶert ar roku pie cepures.
- Ķert ar roku pie cepures.
- Ķert kabatā pēc lakatiņa.
- ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
1.2.Aizgūtnēm ieelpot.
PiemēriSlimnieks kāri ķer gaisu.
- Slimnieks kāri ķer gaisu.
1.3.intransitīvs Kost (kādam) – parasti par suni.
PiemēriSuns mēģina ķert stilbos.
- Suns mēģina ķert stilbos.
2.Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriĶert mesto bumbu.
- Ķert mesto bumbu.
- Ķert krītošās sniegpārslas.
- Suns ķer kaķi.
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus; ķert vīriešus; ķert puišus.
- Ķert preciniekus; ķert vīriešus; ķert puišus — censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert rokā; ķert ciet — 1. Gūstīt.2. Panākt, notvert.
2.1.Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
PiemēriĶert robežpārkāpējus.
- Ķert robežpārkāpējus.
- Ķert noziedzniekus.
- Ķert malumedniekus.
2.2.Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
PiemēriĶert zivis ar spiningu.
- Ķert zivis ar spiningu.
- Ķert bebrus ar lamatām.
- Kaķis ķer peles.
3.formā: trešā persona Trāpīt, skart.
PiemēriKāju ķērusi lode.
- Kāju ķērusi lode.
3.1.Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
PiemēriLaukus ķērusi neraža.
- Laukus ķērusi neraža.
- Stādījumus ķērusi salna.
3.2.Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
PiemēriViņu ķērusi trieka.
- Viņu ķērusi trieka.
4.sarunvaloda Gūt, dabūt.
PiemēriKur tu tādu grāmatu ķēri?
- Kur tu tādu grāmatu ķēri?
- Nav to naudu kur ķert.
Stabili vārdu savienojumiNezināt, ko ķert, ko grābt.
- Nezināt, ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
4.1.Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
PiemēriĶert visu, kas pagadās.
- Ķert visu, kas pagadās.
Stabili vārdu savienojumiKā zibens (spēriena) ķerts. Ķert karstu. Ķert no (zila) gaisa. Ķert pie rīkles.
- Kā zibens (spēriena) ķerts idioma — saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- Ķert karstu sarunvaloda — rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert no (zila) gaisa sarunvaloda — runāt, teikt ko nepamatotu.
- Ķert pie rīkles; ķert pie dziesmas vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Nesaprast, ko ķert, ko grābt — saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.