Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķert
ķert ķeru [ķeru̧ arī ķȩru], ķer, ķer [ķeŗ arī ķȩr], pag. ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji tvert, ņemt.
PiemēriĶert telefonu, lai zvanītu ugunsdzēsējiem.
  • Ķert telefonu, lai zvanītu ugunsdzēsējiem.
  • Ķert somu un skriet uz autobusu.
1.1.intransitīvs Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
PiemēriĶert ar roku pie cepures.
  • Ķert ar roku pie cepures.
  • Ķert kabatā pēc lakatiņa.
  • ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
1.2.Aizgūtnēm ieelpot.
PiemēriSlimnieks kāri ķer gaisu.
  • Slimnieks kāri ķer gaisu.
1.3.intransitīvs Kost (kādam) – parasti par suni.
PiemēriSuns mēģina ķert stilbos.
  • Suns mēģina ķert stilbos.
2.Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriĶert mesto bumbu.
  • Ķert mesto bumbu.
  • Ķert krītošās sniegpārslas.
  • Suns ķer kaķi.
Stabili vārdu savienojumiĶert preciniekus; ķert vīriešus; ķert puišus.
2.1.Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
PiemēriĶert robežpārkāpējus.
  • Ķert robežpārkāpējus.
  • Ķert noziedzniekus.
  • Ķert malumedniekus.
2.2.Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
PiemēriĶert zivis ar spiningu.
  • Ķert zivis ar spiningu.
  • Ķert bebrus ar lamatām.
  • Kaķis ķer peles.
3.formā: trešā persona Trāpīt, skart.
PiemēriKāju ķērusi lode.
  • Kāju ķērusi lode.
3.1.Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
PiemēriLaukus ķērusi neraža.
  • Laukus ķērusi neraža.
  • Stādījumus ķērusi salna.
3.2.Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
PiemēriViņu ķērusi trieka.
  • Viņu ķērusi trieka.
4.sarunvaloda Gūt, dabūt.
PiemēriKur tu tādu grāmatu ķēri?
  • Kur tu tādu grāmatu ķēri?
  • Nav to naudu kur ķert.
Stabili vārdu savienojumiNezināt, ko ķert, ko grābt.
4.1.Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
PiemēriĶert visu, kas pagadās.
  • Ķert visu, kas pagadās.
4.2.Uzzināt.
PiemēriNo kurienes tu to ķēri?
  • No kurienes tu to ķēri?
Stabili vārdu savienojumiKā zibens (spēriena) ķerts. Ķert karstu. Ķert no (zila) gaisa. Ķert pie rīkles.