Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķert.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (68):
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- uzķert Aizķert.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizmesties Aizķerties (aiz kā).
- ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- apķert Aptvert, apķerties, apjēgt.
- zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
- dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
- gūstīt Censties notvert, noķert.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
- ievelties Ieķerties (piem., matos).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
- iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
- medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
- iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- blusoties Meklēt, ķert blusas.
- utoties Meklēt, ķert utis.
- nav vērts rokas smērēt nav vērts ķerties klāt (pie netīra darba).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- nedoties rokā Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- nedoties rokās Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
- notvert Noķert, sagūstīt.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- ķērums Paveikta darbība, rezultāts --> ķert.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- piekosties Pieķerties uz āķa uzliktajai ēsmai (par zivi).
- ierūsēt Rūsot ieķerties, iesprūst, kļūt grūti izkustināmam.
- samesties Sagrīļoties, aizķerties u. tml.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- ietverties Satverot (ko) turēties; ieķerties.
- ķerties Satverot (piem., makšķeres) ēsmu, tikt noķertam (par zivīm); veikties makšķerēšanā, zvejā.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
- ieklupt Strauji ieķerties (ar roku).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert.
- paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
- iekrist Tikt pieķertam, atmaskotam, notvertam.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- notvert Tverot saņemt, saķert; noķert.
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
- izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
ķert citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV