Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
PiemēriUzķert krītošu grāmatu.
  • Uzķert krītošu grāmatu.
  • Uzķert krītošu cilvēku.
  • Spēlē akmentiņi jāuzķer ar delnu.
  • Uzķert zivi ar ķeseli.
1.1.Aizķert.
PiemēriUzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
  • Uzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
2.Uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriUzķert vismazāko troksnīti.
  • Uzķert vismazāko troksnīti.
  • Reizēm uzķert vīrieša skatienu.
2.1.Atklāt, pamanīt, arī izprast.
PiemēriUzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.
  • Uzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.
  • Uzķert tekstā pārrakstīšanās kļūdu.
  • Uzķert, ka istabā nav spoguļa.
  • Neizdodas uzķert izrādē risinātās problēmas būtību.