Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
PiemēriUzķert krītošu grāmatu.
1.1.Aizķert.
PiemēriUzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
2.Uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriUzķert vismazāko troksnīti.
2.1.Atklāt, pamanīt, arī izprast.
PiemēriUzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.