uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
PiemēriUzķert krītošu grāmatu.
- Uzķert krītošu grāmatu.
- Uzķert krītošu cilvēku.
- Spēlē akmentiņi jāuzķer ar delnu.
- Uzķert zivi ar ķeseli.
1.1.Aizķert.
PiemēriUzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
- Uzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
2.Uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriUzķert vismazāko troksnīti.
- Uzķert vismazāko troksnīti.
- Reizēm uzķert vīrieša skatienu.
2.1.Atklāt, pamanīt, arī izprast.
PiemēriUzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.
- Uzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.
- Uzķert tekstā pārrakstīšanās kļūdu.
- Uzķert, ka istabā nav spoguļa.
- Neizdodas uzķert izrādē risinātās problēmas būtību.