aizķert
aizķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Satvert (ko) ar asu, garu priekšmetu.
PiemēriAizķert ar ķeksi baļķi.
- Aizķert ar ķeksi baļķi.
- Ar smalku adatu aizķert pavedienu.
1.1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
PiemēriAizķert skrūves galviņu.
- Aizķert skrūves galviņu.
2.Kustībā skart (ko).
PiemēriAizķert ar piedurkni tējas glāzi.
- Aizķert ar piedurkni tējas glāzi.
- Kravas pacēlējs aizķer trolejbusa vadus.
2.1.pārnestā nozīmē Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
PiemēriAizķert spēles taktikas jautājumus.
- Aizķert spēles taktikas jautājumus.
3.Emocionāli aizskart; aizvainot.
PiemēriAizķert kādu ar savām asprātībām.
- Aizķert kādu ar savām asprātībām.
- Sāpīgi vārdi aizķer līdz sirds dziļumiem.