aizķert
aizķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Satvert (ko) ar asu, garu priekšmetu.
PiemēriAizķert ar ķeksi baļķi.
1.1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
PiemēriAizķert skrūves galviņu.
2.Kustībā skart (ko).
PiemēriAizķert ar piedurkni tējas glāzi.
2.1.pārnestā nozīmē Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
PiemēriAizķert spēles taktikas jautājumus.