pārķert
pārķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
PiemēriPārķert. bumbu, hokeja ripu.
2.Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
PiemēriPārķert zīmīti.