ķērājs
ķērājs [ķȩ̂rãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
ķērāja [ķȩ̂rãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → ķert.
PiemēriViens no spēles dalībniekiem ir ķērājs.
- Viens no spēles dalībniekiem ir ķērājs.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
PiemēriTīģeru ķērājs.
- Tīģeru ķērājs.
- Klaiņojošu dzīvnieku ķērājs.
3.formā: vīriešu dzimte Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
PiemēriTīkls aizķēries aiz ķērāja.
- Tīkls aizķēries aiz ķērāja.