ķepēt sarunvaloda
ķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.transitīvs Triept, ziest biezā kārtā (ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriĶepēt uz maizes sviestu.
1.1.Ēst (ēdienu) negausīgi, lielā daudzumā.
PiemēriBērni ķepē saldumus.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt2.
Piemēri..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.