ķēpāt
ķēpāt [ķȩ̃pât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds
ķēpājums [ķȩ̃pâjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
PiemēriKaut ko ķēpāt uz papīra.
1.1.Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
PiemēriĶēpāt burtnīcu.
1.2.sarunvaloda Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
PiemēriĶēpāt protokolu.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Snigt (par slapju sniegu).
PiemēriĶēpā slapjdraņķis.