ķēpa sarunvaloda
ķēpa [ķȩ̃pa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
PiemēriNegribu uzņemties tādu ķēpu.
- Negribu uzņemties tādu ķēpu.
- Ar remontu iznāca liela ķēpa.
2.Pašķidra (piem., dubļu) masa.
PiemēriIzmirkušo mālu ķēpa.
- Izmirkušo mālu ķēpa.
- Sniega ķēpa.
- Ārā balts, balts sniegs. Ķēpa vairs nenāca, bet gaiss joprojām drēgns.
3.arī formā: vīriešu dzimte Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
PiemēriViņš ir tīrais ķēpa.
- Viņš ir tīrais ķēpa.