Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ķēpa sarunvaloda
ķēpa [ķȩ̃pa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
PiemēriNegribu uzņemties tādu ķēpu.
2.Pašķidra (piem., dubļu) masa.
PiemēriIzmirkušo mālu ķēpa.
3.arī formā: vīriešu dzimte Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
PiemēriViņš ir tīrais ķēpa.