ķēpāt
ķēpāt [ķȩ̃pât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds
ķēpājums [ķȩ̃pâjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.transitīvs Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
PiemēriKaut ko ķēpāt uz papīra.
- Kaut ko ķēpāt uz papīra.
- Ķēpāt kārtējo zīmējumu.
1.1.Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
PiemēriĶēpāt burtnīcu.
- Ķēpāt burtnīcu.
- Grāmatas ķēpāt nedrīkst.
- Ķēpāt sienas ar uzrakstiem.
1.2.sarunvaloda Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
PiemēriĶēpāt protokolu.
- Ķēpāt protokolu.
- Ķēpāt dokumentus.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Snigt (par slapju sniegu).
PiemēriĶēpā slapjdraņķis.
- Ķēpā slapjdraņķis.
- Ķēpāja ar lietu jaukts sniegs.