Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķepa
ķepa [ķȩpa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
PiemēriLāča ķepa.
  • Lāča ķepa.
  • Kaķa ķepa.
  • Suns dod ķepu.
  • Vāvere tur ķepās čiekuru.
1.1.sarunvaloda Roka.
PiemēriNomazgā ķepas!
  • Nomazgā ķepas!