Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
roka
roka [rùoka] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
PiemēriLabā, kreisā roka.
Stabili vārdu savienojumi(Abas) rokas aizņemtas. Darba pilnas rokas.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai, uzlikšanai uz šīm ķermeņa daļām; tāds, kas ir izmantojams šīm ķermeņa daļām.
PiemēriRokas pulkstenis.
Stabili vārdu savienojumiRokas soma.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
PiemēriRokas bagāža.
Stabili vārdu savienojumiRokas granāta. Rokas lote.
1.3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko dara, veic ar šīm ķermeņa daļām.
PiemēriRoku darbs.
1.4.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
PiemēriSaķerties rokās.
1.5.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
PiemēriPērtiķa roka.
2.sarunvaloda Piedurkne.
PiemēriKleita ar garām rokām.
3.Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
PiemēriMehāniskā roka.
4.Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
PiemēriMājās trūkst vīrieša rokas.
Stabili vārdu savienojumiAr devīgu roku. No rokas pirkt. No rokas rokā.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestām rokām. (Ar) kailām rokām. (Ar) plikām rokām. (Ar) tukšām rokām. (Ar) vieglu roku.