roka
roka [rùoka] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
PiemēriLabā, kreisā roka.
Piemēri
- Labā, kreisā roka.
- Muskuļainas, spēcīgas rokas.
- Cietas, sastrādātas rokas.
- Māt ar roku.
- Salauzt roku.
- Sniegt roku.
- Paspiest roku sasveicinoties.
- Uzvilkt rokās cimdus.
- Zīlēšana pēc roku līnijām.
Stabili vārdu savienojumi(Abas) rokas aizņemtas. Darba pilnas rokas.
Stabili vārdu savienojumi
- (Abas) rokas aizņemtas — (abas) rokas nav brīvas.
- Darba pilnas rokas — saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- Dot roku — 1. Sniegt roku, piem., sasveicinoties, apsveicot.2. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- Iedot roku — 1. Pasniegt roku, sasveicinoties, apsveicot.2. Pasniegt roku atbalstam.
- Nav vērts rokas smērēt — nav vērts ķerties klāt (pie netīra darba).
- Nosviest pa roku galam — nosviest kur pagadās.
- Ņemt (rokā) spalvu — sākt rakstīt.
- Ņemt (rokā) žagaru — gatavoties pārmācīt (kādu).
- Ņemt rokā spalvu — rakstīt, sākt rakstīt.
- Ņemt rokā zīmuli — rakstīt, sākt rakstīt.
- Pa rokai — klāt, tuvumā.
- Pacelt rokas — pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
- Padot roku — 1. Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.2. Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- Paņemt rokā grāmatu — nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
- Paņemt zem rokas — saņemt kāda roku elkoņa apvidū.
- Paspiest roku — cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
- Pārmainīt rokas sarunvaloda — paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
- Prasmīgas rokas — veiklas rokas.
- Rokas augšā! — pavēle pacelt rokas un padoties.
- Rokas nost! — pavēle neaiztikt, likt mierā.
- Rokas spiediens — rokas paspiešana, parasti sveicinot.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai, uzlikšanai uz šīm ķermeņa daļām; tāds, kas ir izmantojams šīm ķermeņa daļām.
PiemēriRokas pulkstenis.
Piemēri
- Rokas pulkstenis.
- Roku dzelži.
- Roku dvielis.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
PiemēriRokas bagāža.
Piemēri
- Rokas bagāža.
- Rokas bremze.
- Rokas zāģis.
- Elektriskā rokas urbjmašīna.
Stabili vārdu savienojumiRokas granāta. Rokas lote.
Stabili vārdu savienojumi
- Rokas granāta — ar roku metama granāta.
- Rokas lote — atsvars ar graduētu auklu.
1.3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko dara, veic ar šīm ķermeņa daļām.
PiemēriRoku darbs.
Piemēri
- Roku darbs.
- Rokas metināšana.
1.4.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
PiemēriSaķerties rokās.
Piemēri
- Saķerties rokās.
- Saņemt galvu rokās.
1.5.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
PiemēriPērtiķa roka.
Piemēri
- Pērtiķa roka.
3.Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
PiemēriMehāniskā roka.
Piemēri
- Mehāniskā roka.
- Robota roka.
4.Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
PiemēriMājās trūkst vīrieša rokas.
Piemēri
- Mājās trūkst vīrieša rokas.
- Ko tik nespēj čaklas rokas!
- Viss ir mūsu pašu rokās.
- Darīt ko ar cita rokām.
Stabili vārdu savienojumiAr devīgu roku. No rokas pirkt. No rokas rokā.
Stabili vārdu savienojumi
- Ar devīgu roku — ļoti labprāt, bagātīgi, dāsni.
- No rokas pirkt — sarunvaloda pirkt neoficiāli, no privātpersonas.
- No rokas rokā — (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- Nomirt (kāda) rokās — nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- Palīdzīga roka — palīgs.
- Roku rokā — kopā, vienoti.
- Uz savu roku — patstāvīgi.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestām rokām. (Ar) kailām rokām. (Ar) plikām rokām. (Ar) tukšām rokām. (Ar) vieglu roku.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ar) atplestām rokām idioma — sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- (Ar) kailām rokām idioma — 1. Bez ieroča, neapbruņots.2. Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
- (Ar) plikām rokām idioma — 1. Bez ieroča, neapbruņots.2. Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
- (Ar) tukšām rokām idioma — 1. Bez kaut kā.2. Bez cienasta, dāvanas.
- (Ar) vieglu roku idioma — 1. Pavirši.2. Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
- (Ir) pirmā roka sarunvaloda — saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
- Akls ierocis (kā rokās) — saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
- Amats rokā idioma — saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Apgrozīt (naudu) rokās idioma — negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- Aptraipīt rokas idioma — noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Aptraipīt rokas ar asinīm idioma — noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Ar abām rokām idioma — ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
- Ar drošu roku idioma — droši, drosmīgi.
- Ar ieročiem rokās idioma — bruņotā cīņā.
- Ar rokām un kājām pretī idioma — kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
- Ar roku aizsniedzams idioma — ļoti tuvu.
- Ar roku sasniedzams idioma — ļoti tuvu.
- Ar stingru roku idioma — saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- Atmest ar roku idioma — 1. Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.2. Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- Atraisās rokas idioma — saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
- Brīvas rokas idioma — iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
- Būt (kāda) rokās idioma — būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
- Dabūt rokā — atrast, sameklēt; noķert.
- Dabūt savās rokās idioma — iegūt savā īpašumā, pārziņā.
- Drošās rokās — drošībā.
- Dzīvot no rokas mutē idioma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- Gadīties pa rokai sarunvaloda, idioma — nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- Gadīties pie rokas idioma — nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- Iegūt sirdi un roku idioma — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iekrist rokās idioma — tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Iesist roku idioma — sarunvaloda ievingrināties.
- Iet no rokas idioma — sarunvaloda saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
- Iet roku rokā idioma — rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- Ievingrināt roku — strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
- Izlaist grožus no rokām idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- Izlaist no rokām idioma — neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
- Izmēģināt roku idioma — pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Izņemt grožus no rokām idioma — atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Kā ar roku atņemt idioma — saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
- Kā ar roku noņemt idioma — saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
- Kā bez rokām idioma — 1. Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.2. Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
- Kā cimds ar roku idioma — saticīgi, saderīgi.
- Krist (kāda) rokās idioma — nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- Laimīga roka idioma — saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
- Laist grožus no rokām (laukā, ārā) idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- Laist no (savām) rokām (laukā, ārā) idioma — 1. Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).2. Izdot (naudu); izšķērdēt.
- Lauzīt rokas idioma — būt izmisumā, ļoti bēdāties.
- Likt roku ugunī (par ko) idioma — būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
- Likt roku uz sirds idioma — būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Lūgt roku idioma — lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
- Mazgāt rokas nevainībā idioma — neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
- Mesties uz vienu roku idioma — apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- Nav ar pliku roku ņemams sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- Nedoties rokā idioma — 1. Neļaut sevi saķert, sagūstīt.2. Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- Nedoties rokās idioma — 1. Neļaut sevi saķert, sagūstīt.2. Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- Nelaimīga roka idioma — saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
- Nelikt rokas klāt idioma — neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- Nest uz rokām (kādu) idioma — ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- Nēsāt uz rokām idioma — izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- Niez rokas idioma — sarunvaloda saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- Nodot grožus (kādam, kāda rokās) idioma — uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Nokļūt (kāda) rokās idioma — būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
- Nolaist rokas idioma — grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
- Nolaižas rokas idioma — saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- Nonākt (kāda) rokās idioma — 1. Tikt nogādātam.2. Nokļūt (kāda) pārziņā, rīcībā.
- Noplātīt rokas idioma — atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- Ņemt grožus savās rokās idioma — pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
- Ņemt savās rokās idioma — sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
- Pa roku galam idioma — pavirši, nevīžīgi.
- Pacelt roku (pret kādu) idioma — iesist (kādam).
- Pagadīties pa rokai idioma — nejauši būt, atrasties tuvumā.
- Pagadīties pie rokas idioma — nejauši būt, atrasties tuvumā.
- Palaist rokas idioma — 1. Sākt kauties.2. Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- Pamēģināt roku idioma — mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- Pasniegt palīdzīgu roku (kādam) idioma — sniegt palīdzību, palīdzēt.
- Pasniegt roku — 1. Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.2. Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- Pazīlēt pēc rokas — noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) idioma — pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Pārņemt savās rokās idioma — 1. Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).2. Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- Pie rokas — klāt, tuvumā.
- Pielikt (savu) roku idioma — piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
- Pielikt sev roku idioma — izdarīt pašnāvību.
- Piešaut roku idioma — iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
- Plātīt rokas — ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
- Raut darbu no rokām ārā idioma — 1. Steigties padarīt cita darbu.2. Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- Roka neceļas idioma — saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
- Rokas klēpī salicis idioma — saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
- Rokas klēpī turēt idioma — būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- Rokas nav tīras idioma — saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
- Rokas nenokritīs idioma — saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
- Rokas niez idioma — saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- Rokas nolaižas idioma — saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
- Rokas par īsām idioma — saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- Rokas smērēt idioma — darīt ko sliktu, noziedzīgu.
- Sadabūt galus (rokā, kopā) idioma — sarunvaloda ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- Sadabūt rokā idioma — sameklēt.
- Sadzenāt rokā idioma — neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- Sadzīt galus (rokā, kopā) idioma — sarunvaloda ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- Sadzīt rokā idioma — neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- Saistīt rokas (un kājas) idioma — atņemt rīcības brīvību.
- Salikt rokas klēpī idioma — atrasties bezdarbībā.
- Saņemt (kādu) stingri (rokās) idioma — izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- Saņemt (savās) rokās idioma — uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
- Saņemt (vadību, varu) savās rokās idioma — iegūt varu; sākt valdīt.
- Saņemt grožus savās rokās idioma — pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Saņemt sevi rokās idioma — pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- Saturēt sevi rokās idioma — savaldīties.
- Skola rokā idioma — saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Smaga roka idioma — saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
- Smejas, vēderu (rokām) turēdams idioma — saka, ja (kāds) ļoti smejas.
- Smērēt rokas idioma — sarunvaloda izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- Sniegt (palīdzīgu) roku idioma — palīdzēt.
- Staigāt ar izstieptu roku idioma — ubagot, izstiepjot roku ar atvērtu plaukstu.
- Stingra roka idioma — saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- Šķība roka idioma — sarunvaloda saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- Turēt (ko) (savās) rokās idioma — savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- Turēt abām rokām idioma — ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Turēt grožus (savās) rokās idioma — 1. Būt par vadītāju.2. Būt par noteicēju.
- Turēt roku uz pulsa idioma — stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
- Turēt sevi rokās idioma — izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- Uz ātru roku sarunvaloda — 1. Steidzīgi; arī steigā.2. Pavirši, kaut kā.
- Uz rokas — sarunvaloda saka par atalgojumu, ko saņem faktiski, pēc nodokļu nomaksas.
- Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt idioma — saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- Uz vienu roku idioma — kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- Uzlikt roku uz sirds idioma — 1. Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.2. Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Var ar roku aizsniegt idioma — ļoti tuvu.
- Viegla roka idioma — saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- Zelta rokas idioma — saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- Zīlēt pēc rokas — pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- Žņaudzīt rokas — vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.