Paplašinātā meklēšana
Meklējam roka.
Atrasts vārdos (29):
- roka:1
- kroka:1
- rokauts:1
- krokains:1
- virsroka:1
- brokastis:1
- brokastot:1
- rokassoma:1
- barokamera:1
- darbarokas:1
- priekšroka:1
- rokasbumba:1
- rokasmeita:1
- rokasnauda:1
- aerokamanas:1
- pabrokastot:1
- rokaspuisis:1
- rokassomiņa:1
- rokasgrāmata:1
- rokasgranāta:1
- rokassprādze:1
- vēlbrokastis:1
- rokasspiediens:1
- rokasstiepiens:1
- rokaspulkstenis:1
- termobarokamera:1
- elektrokardiogrāfs:1
- elektrokardiogramma:1
- elektrokardiogrāfija:1
Atrasts etimoloģijās (20):
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
- No vācu Elektrokarren. (šķirklī elektrokārs)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No latīņu manualis (manus 'roka'). (šķirklī manuālis)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
Atrasts vārdu savienojumos (77):
- (abas) rokas aizņemtas
- (ir) pirmā roka
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- atraisās rokas
- brīvas rokas
- darba pilnas rokas
- diennakts elektrokardiogrāfija
- dzīvot no rokas mutē
- gadīties pa rokai
- gadīties pie rokas
- iet no rokas
- kontinentālās brokastis
- labā roka
- laimīga roka
- lauzīt rokas
- mazgāt rokas nevainībā
- mongoloīdā kroka
- nav vērts rokas smērēt
- nelaimīga roka
- nelikt rokas klāt
- niez rokas
- no rokas pirkt
- no rokas rokā
- nolaist rokas
- nolaižas rokas
- noplātīt rokas
- pa rokai
- pacelt rokas
- padot brokastis
- pagadīties pa rokai
- pagadīties pie rokas
- palaist rokas
- palīdzīga roka
- paņemt zem rokas
- pārmainīt rokas
- pasniegt brokastis
- pazīlēt pēc rokas
- pie rokas
- plātīt rokas
- prasmīgas rokas
- roka grupa
- roka neceļas
- roka vecmāmiņa
- rokas granāta
- rokas klēpī salicis
- rokas klēpī turēt
- rokas lote
- rokas nav tīras
- rokas nenokritīs
- rokas niez
- rokas nolaižas
- rokas par īsām
- rokas smērēt
- rokas soma
- rokas spiediens
- sadot rokas
- saistīt rokas (un kājas)
- salikt rokas klēpī
- saņemt (kādu) zem rokas
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem
- sausās brokastis
- sažņaugt rokas
- šķība roka
- slēgt rokas
- smaga roka
- smērēt rokas
- stingra roka
- tīras rokas
- turēt pa rokai
- turēt pie rokas
- uz rokas
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt
- viegla roka
- zelta rokas
- zīlēt pēc rokas
- žņaudzīt rokas
Atrasts skaidrojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
- rītišķis Brokastis.
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
- balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
- izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- elektriskais urbis elektriskā rokas urbjmašīna.
- kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
- kardiogramma Elektrokardiogramma.
- brokastot Ēst brokastis.
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
- līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
- burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
- skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- krunka Kroka, negludums (piem., apģērbā, apavos).
- krokots Krokains.
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- rokvadība Manuālā jeb rokas vadība.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
- pabrokastot Paēst brokastis.
- atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
- pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- kupls Plats, krokains (par apģērbu, tā daļām).
- uzplaukšķināt Plaukšķinot rokas, uzmundrināt.
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- ķetna roka (parasti liela, spēcīga).
- roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
- ekstremitāte roka, kāja (cilvēkam).
- ķepa roka.
- plauksta rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- zeltnesis rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
- apakšdelms rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- augšdelms rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- svārpsts rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- svīķurbis rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- stops rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
- cimds rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- mājiens rokas kustība gaisā; žests.
- žests rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
- elkonis rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- patšautene rokas ložmetējs.
- rokas spiediens rokas paspiešana, parasti sveicinot.
- bezmēns rokas svari – svira ar maināmu atbalsta punktu.
- lode rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- rokasspiediens rokas tvēriens, parasti sveicinot.
- garais pirksts rokas vidējais pirksts.
- fuksītis rokas zāģis ar vienu rokturi.
- nags rokas.
- handbols rokasbumba.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- vadonis rokasgrāmata; ceļvedis.
- manuālis rokasgrāmata; instrukciju kopums.
- rokas soma rokassoma.
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- (ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- kruzuļi Sīkas krokas; sīki volāni.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
- rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
- plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- apcirst Strauji aplikt (rokas).
- mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- roksvira Svira, ko darbina ar roku; rokas svira.
- negluds Tāds, kam ir izciļņi, nelīdzenumi, krokas u. tml.; nelīdzens.
- krokains Tāds, kam ir krokas; tāds, kas sakārtots krokās.
- cimdots Tāds, kas ietērpts cimdos (par rokām); tāds, kam rokas ietērptas cimdos.
- drebelīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi.
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- riepa Tauku kroka uz vēdera.
- marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
- ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
- papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- pārtvert Tverot pārlikt (rokas).
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- rokaspulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis.
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
- glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
- prasmīgas rokas veiklas rokas.
- brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
- pievilkt Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest.
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
- novilkt Velkot (piem., aiz rokas) panākt, ka novietojas (blakus, līdzās u. tml.).
- novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļama labība.
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
Atrasts piemēros (200):
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- abi Abas rokas.
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- zināties Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
- kroka Ādas krokas.
- brokastot Agri brokastot.
- uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- aizkost Aizkost brokastis.
- priekšā Aizlikt acīm priekšā rokas.
- portrets Akcentēt portretā seju un rokas.
- staigāt Alus krūze staigāja no viena pie otra, no rokas rokā.
- rokauts Amatnieki auda villaines un rokautus ar ieaustiem bronzas gredzentiņiem.
- amputēt Amputēt rokas.
- vīties Ap mani tavas rokas vijas.
- strūklaka Ap pili izveidots baroka dārzs ar strūklakām.
- apaļīgs Apaļīgas rokas, kājas.
- apcirst Apcirst rokas ap kaklu.
- čulgains Apdedzinātas, čulgainas rokas.
- taukmaize Apēst brokastu taukmaizi.
- apglaudīt Apglaudīt vecmāmuļas rokas.
- apļot Apļot kājas, rokas.
- apmazgāt Apmazgāt netīrās rokas, sabristās kājas.
- tulznot Applaucētā rokas daļa tulzno.
- aprepēt Aprepējušas rokas.
- aprept Aprepušas rokas.
- apsauļot Apsauļot seju, rokas.
- apsausināt Apsausināt rokas salvetē.
- apsildīt Apsildīt rokas pie krāsns.
- apskalot Apskalot rokas.
- apsusināt Apsusināt slapjās rokas.
- apšmulēt Apšmulētas rokas.
- aptvert Aptvert rokas ap ceļgaliem.
- apvīt Apvīt rokas ap kaklu.
- mājiens Ar rokas mājieniem pavadīt aizbraucējus.
- pieaicināt Ar rokas mājienu pieaicināt sev tuvāk.
- vēciens Ar vienu rokas vēcienu.
- ārtroks Ārtrokam raksturīga mainīga dinamika un temps.
- ass Asas, sasprēgājušas rokas.
- atlaist Atlaist mašīnas rokasbremzi.
- atlauzt Atlauzt arestētajam rokas aiz muguras.
- atlicināt Atlicināt maizi brokastīm.
- atmazgāt Atmazgāt netīrās rokas.
- saskaitāms Atnākušo skaits bija uz vienas rokas pirktiem saskaitāms.
- atņemt Atņemt rokas no sejas.
- atplest Atplest rokas.
- kustība Ātra rokas kustība.
- atraisīt Atraisīt sasietās rokas.
- sakravāties Ātri sakravājos un bez brokastošanas devos ceļā.
- atstaipīt Atstaipīt notirpušās rokas.
- noraut Atstāt automašīnu ar norautu rokas bremzi.
- atsviest Atsviest rokas atpakaļ.
- elektrokardiogramma Atšifrēt elektrokardiogrammu.
- atzīmēt Atzīmēt rokamo grāvi ar mietiņiem.
- auksts Aukstas rokas.
- apzilēt Aukstumā apzilējušas rokas.
- baroks Baroka arhitektūra, glezniecība.
- eksterjers Baroka eksterjers.
- portāls Baroka formās veidots portāls.
- baroks Baroka stilā celta pils.
- baudīt Baudīt brokastis, pirmās zemenes, vīnu.
- bāzt Bāzt rokas kabatās, kāju zābakā.
- beigt Beigt brokastot.
- iegulties Bērna roka ieguļas tēva plaukstā.
- nokrist Bērnam no rokas nokrita cimds.
- saknābt Bērnam saknābtas rokas.
- sastiept Bērnam sastiepta roka.
- rakties Bērni rokas smiltiņās.
- atmest Bērns guļ, rokas aiz galvas atmetis.
- virspus Bērns izvilka rokas virspus segas.
- ļauties Bērns ļaujas, ka viņu ved pie rokas.
- plest Bērns pleš rokas pretī mātei.
- turēties Bērns stingri turējās mātei pie rokas.
- vispirms Bērns vispirms nomazgāja rokas un tad sēdās pie galda.
- bezpalīdzīgs Bezpalīdzīgi noplātīt rokas.
- bezspēcīgs Bezspēcīga roka.
- sapūlēt Biju mežā cirst malku un sapūlēju rokas.
- pumpis Bille iet pie pumpja rokas mazgāt. Pumpja rokturis smags..
- sakniebt Brālis saknieba māsas rokas zilas.
- brusketa Brokastīs ēdām brusketu ar mocarellas sieru.
- sieriņš Brokastīs ēst biezpiena sieriņus.
- sausmaizīte Brokastīs iztieku ar tēju un dažām sausmaizītēm.
- stingrs Brokastīs man patīk ieēst ko stingrāku – omleti vai pankūkas.
- skart Brokastis nebija skartas.
- ņamm Brokastīs putra, ņamm, ņamm!
- sablendēt Brokastīs sablendēt augļus.
- stūķēt Brokastīs stūķējam iekšā visu, ko viesnīcas restorāns piedāvā.
- sastrēbt Brokastīs zēns ātri sastrebj auzu putru.
- divatā Brokastot divatā.
- kafetērija Brokastot kafetērijā.
- brokastis Brokastu laiks.
- porcija Brokastu, pusdienu porcija.
- būvmehānika Būvmehānikas rokasgrāmata.
- cauršauts Cauršauta roka, kāja.
- ciešs Ciešs rokasspiediens.
- kraupains Cietas, kraupainas rokas.
- ciets Cietas, sastrādātas rokas.
- roka Cietas, sastrādātas rokas.
- ciets Ciets rokasspiediens.
- cilāt Cilāt rokas.
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- rokasspiediens Cilvēks ar stingru rokasspiedienu.
- cimdots Cimdota roka.
- satikties Daiļā saules meita, Staltais mēness puisis, – Kā tas nāca? Kā nenāca? – rokas satikās.
- savagot Darba savagotas rokas.
- savilkt Darbā savilktas rokas.
- saskarties Darbojoties mūsu rokas saskārās.
- rokaspulkstenis Dārgs rokaspulkstenis.
- dauzīt Dauzīt nosalušās kājas, rokas vienu pret otru.
- nosāpēt Dažreiz nosāp rokas.
- iekļauties Dēla roka iekļaujas tēva plaukstā.
- pacelties Diriģenta rokas paceļas.
- kontrasts Dita ir rimta tumšmate ar .. gandrīz vīrišķīgu rokasspiedienu. Tam kontrastā – zelta sirsniņklipši, sārtena minikleita..
- rokasspiediens Dita ir rimta tumšmate ar tiešu skatienu un gandrīz vīrišķīgu rokasspiedienu.
- rokauts Dižciltīgo apbedījumos atrasti krāšņi rokauti.
- drebulīgs Drebulīgas rokas.
- sildīt Dūraiņi silda rokas.
- savaldīt Dusmās vīrs nespēja savaldīt rokas un uzbruka pāridarītājam.
- dzelžains Dzelžains rokasspiediens.
- barokamera Dziedēt brūces barokamerā.
- virsdiriģents Dziesmu svētku virsdiriģente Terēzija Broka.
- kroka Dziļas krokas.
- dzīslains Dzīslainas rokas.
- dzīslots Dzīslotas rokas.
- diskriminācija Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību rokasgrāmata.
- eksponēt Eksponēt savas rokas.
- rokassoma Eleganta rokassoma.
- roka Elektriskā rokas urbjmašīna.
- slīpmašīna Elektriskā, rokas slīpmašīna.
- šķērszāģis Elektriskais rokas šķērszāģis.
- ripzāģis Elektriskais, rokas ripzāģis.
- elektro- Elektrokalorifers.
- uztvert Elektrokardiogrāfs uztver elektriskos impulsus.
- praktisks Ērta un praktiska rokassoma.
- aizsainis Es .. eju, aizsaini uz rokas uzmaucis.
- padoties Es pacelšu rokas un ieiešu mežā, Un padošos kokiem gūstā, Lai dara viņi ar mani, ko grib..
- ēst Ēst brokastis.
- pieriebties Gadās reizes, kad nolaižas rokas un viss pieriebjas.
- paslieties Gaisā paslienas vairākas rokas.
- trauma Galvas, rokas trauma.
- garš Garas rokas, kājas.
- stumbenis Gleznā attēlota kaila sieviete ar asiņainu rokas stumbeni.
- glezns Gleznas rokas.
- ziemguļa Gliemezis atrodas aktīvā stāvoklī līdz pirmajiem aukstumiem, tad ierokas zemē un dodas ziemguļā.
- gļēvs Gļēvs rokas spiediens.
- grafoloģija Grafoloģijas rokasgrāmata.
- vijums Gredzens, rokassprādze ar vairākiem vijumiem.
- gremdēt Gremdēt rokas ūdenī.
- rokassomiņa Grezna rokassomiņa.
- grumbains Grumbainas rokas.
- atsilt Iebāzt rokas dziļi kabatās, lai atsilst.
- iedegt Iedegušas rokas.
- iegrābt Iegrābt abas rokas matos.
- iegremdēt Iegremdēt rokas mēteļa kabatās.
- iemaksāt Iemaksāt rokasnaudu.
- iemērkt Iemērkt ūdenī rokas.
- ieraut Ieraut aiz rokas istabā.
- ieskrambāt Ieskrambāt ādu uz rokas.
- iespiest Iespiest rokas sānos.
- iespīlēt Iespīlēt rokas cimdos.
- iespriest Iespriest rokas sānos.
- iestumt Iestumt rokas kabatās.
- iesūkstēties Iesūrstējās nobrāztā roka.
- iešinēt Iešinēta roka.
- rokaspuisis Ietekmīgā slepkavas rokaspuiši.
- ietērpt Ietērpt rokas cimdos.
- ieturēt Ieturēt brokastis.
- ieziepēt Ieziepēt rokas ar šķidrajām ziepēm.
- improvizēt Improvizētas brokastis.
- rokasgrāmata Interneta lietotāja rokasgrāmata.
- pabrokastot Ir svarīgi no rītiem pabrokastot.
- vien Izbrīnā rokas vien noplātīt.
- izcilāt Izcilāt rokassomas saturu.
- izdēdēt Izdēdējušas rokas.
- izdilt Izdilušas rokas.
- rokasgrāmata Izdotas vairākas latviešu valodas rokasgrāmatas.
- groks Izdzert groka glāzi.
- izglaust Izglaust krokas.
- izģindis Izģindušas rokas.
- izkalst Izkaltušas rokas un kājas.
- izkārst Izkārst vilnu ar rokas kārstuvēm.
- izkustināt Izkustināt rokas.
- kroka Izlīdzināt krokas.
- satvere Izmantojot rīves speciālo dārzeņu satveri, nevar nejauši savainot rokas.
- izmasēt Izmasēt rokas un kājas.
- izmežģīt Izmežģīt rokas locītavu.
- rokasgrāmata Iznākusi grāmata "Amatnieka rokasgrāmata".
- izpētīt Izpētīt savainotās rokas.
- apskāviens Izplest rokas apskāvienam.
- sānis Izstiept rokas sānis.
- iztaisnot Iztaisnot rokas.
- izteiksmīgs Izteiksmīgs rokas spiediens.
- izteikt Izteikt noraidījumu ar galvas, rokas mājienu.
- izvicināt Izvicināt rokas.
- izvilkt Izvilkt rokas no kabatām.
roka citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV