vēciens
vēciens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
PiemēriPēc zižļa vēciena.
- Pēc zižļa vēciena.
- Ar vienu rokas vēcienu.
- Putns ar plašu spārnu vēcienu maina virzienu.
- Pieaugušas odu mātītes spārnu ritms ir pieci simti vēcienu sekundē.