vecišķs
vecišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vecišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vecišķi apstākļa vārds
1.Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs1.
PiemēriVecišķs skatiens.
1.1.pārnestā nozīmē Veclaicīgs, nemoderns.
PiemēriAtsegtai ķieģeļu sienai raksturīgs vecišķais šarms.
2.Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs2.
PiemēriVecišķs vīrietis.