vecišķs
vecišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vecišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vecišķi apstākļa vārds
1.Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs1.
PiemēriVecišķs skatiens.
- Vecišķs skatiens.
- Vecišķs runas stils.
- Vecišķa seja.
- Vecišķais kašķīgums.
- Aktrise izskatās vecišķi.
- Vecišķi trīcošas rokas.
- Runāt vecišķi skaļi un uzstājīgi.
- Vecišķi izčāpstināt muti.
1.1.pārnestā nozīmē Veclaicīgs, nemoderns.
PiemēriAtsegtai ķieģeļu sienai raksturīgs vecišķais šarms.
- Atsegtai ķieģeļu sienai raksturīgs vecišķais šarms.
- Grāmatās jauniešiem bieži ir vecišķi pārgudra intonācija.
2.Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs2.
PiemēriVecišķs vīrietis.
- Vecišķs vīrietis.
- Vecātēva vecišķais stāvs.