vēcināt
vēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
vēcināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
PiemēriVēcināt rokas.
- Vēcināt rokas.
1.1.Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriPutns vēcina spārnus.
- Putns vēcina spārnus.
- Suns stipri vēcina asti.