Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vēcināt
vēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
vēcināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
PiemēriVēcināt rokas.
1.1.Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriPutns vēcina spārnus.