Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vēcināt
vēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
vēcināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
PiemēriVēcināt rokas.
1.1.Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriPutns vēcina spārnus.