izvilkt
izvilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvilkt naglu no sienas.
1.1.Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).
PiemēriIzvilkt dīvānu.
1.2.Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
PiemēriIzvilkt kāju no zābaka.
1.3.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
PiemēriIzvilkt muzikantus pagalmā.
1.4.pārnestā nozīmē Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
PiemēriIzvilkt no parādiem.
2.Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
PiemēriIzvilkt veļas auklas.
2.1.Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzvilkt saites no zābakiem.
2.2.Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
PiemēriIzvilkt līniju.
3.Izzvejot.
PiemēriIzvilkt zivi no upes.
3.1.Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
PiemēriIzvilkt lozi.
4.Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
PiemēriIzvilkt noslēpumu.
5.Trūcīgos apstākļos izdzīvot (kādu laiku).
PiemēriIzvilkt ziemu.
5.1.Panākt, ka (grūtos apstākļos) izdzīvo, saglabā dzīvību.
PiemēriIzvilkt bērnus, ģimeni.
5.2.sarunvaloda, intransitīvs Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
PiemēriNav zināms, vai slimnieks izvilks līdz rītam.
Stabili vārdu savienojumiAiz matiem izvilkt. Izvilkt (dienas) gaismā. Izvilkt dienasgaismā. Izvilkt dzīvību.