izvilināt
izvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvilināt kaķi ārā no virtuves.
1.1.Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
PiemēriSaule izvilinājusi bērnus pagalmā.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
PiemēriIzvilināt maigas skaņas no vijoles.
2.Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
PiemēriIzvilināt vecākiem naudu.
2.1.Ar viltu panākt, ka izpauž.
PiemēriIzvilināt noslēpumu.