Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izvīlēt
-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
PiemēriIzvīlēt atslēgu.
1.1.Vīlējot (ar vīli), uzasināt.
PiemēriIzvīlēt zāģi.