izvietot
izvietot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izvietojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
PiemēriIzvietot mēbeles istabā.
- Izvietot mēbeles istabā.
- Izvietot gleznas izstāžu zālē.
- Izvietot preces plauktā.
2.Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
PiemēriIzvietot viesus pie galda.
- Izvietot viesus pie galda.
- Izvietot lopus kūtī.
2.1. Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
PiemēriJaunajā ēkā izvietoti dažādi biroji un veikali.
- Jaunajā ēkā izvietoti dažādi biroji un veikali.
- Gludie muskuļi izvietoti galvenokārt iekšējos orgānos.