Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izvietot
izvietot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
izvietojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
PiemēriIzvietot mēbeles istabā.
2.Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
PiemēriIzvietot viesus pie galda.
2.1. Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
PiemēriJaunajā ēkā izvietoti dažādi biroji un veikali.