izvest
izvest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu darbības vārds; transitīvs
1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest malku no meža.
- Izvest malku no meža.
- Izvest kūtsmēslus uz tīruma.
- Izvest kravu cauri pilsētai.
1.1.Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izved baļķus no meža.
- Traktors izved baļķus no meža.
- Autobuss izved ekskursantus cauri kalnu ciematam.
1.2.Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
PiemēriIzvest laivu krastā.
- Izvest laivu krastā.
- Izvest kuģi jūrā.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzvest bērnus ārā.
- Izvest bērnus ārā.
- Izvest cauri mežam.
- Izvest govis no kūts.
- Izvest suni pastaigā.
- Izvest plūdos cietušos sausumā.
2.1.Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
PiemēriZīlītes bērnus jau izvedušas.
- Zīlītes bērnus jau izvedušas.
3.Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
PiemēriIzvest preces uz ārzemēm.
- Izvest preces uz ārzemēm.
4.Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
PiemēriIzvest karaspēku no pilsētas.
- Izvest karaspēku no pilsētas.
Stabili vārdu savienojumiIzvest no pacietības.
- Izvest no pacietības idioma — sarunvaloda panākt, ka zaudē pacietību, sadusmojas.