Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izvest
izvest -vedu [-vȩdu], -ved, -ved [-vȩd], pag. -vedu darbības vārds; transitīvs
1.Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvest malku no meža.
1.1.Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
PiemēriTraktors izved baļķus no meža.
1.2.Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
PiemēriIzvest laivu krastā.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzvest bērnus ārā.
2.1.Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
PiemēriZīlītes bērnus jau izvedušas.
3.Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
PiemēriIzvest preces uz ārzemēm.
4.Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
PiemēriIzvest karaspēku no pilsētas.
5.novecojis Izprecināt.
Stabili vārdu savienojumiIzvest tautās.
Stabili vārdu savienojumiIzvest no pacietības.